Žurnāls “Latvijas ārsts”

By | 16.08.2016
  1. gada 23. jūnijā, Līgo dienas rītā, Pirmā Pasaules latviešu ārstu kongresa laikā Latvijas Ārstu biedrības sēdē Bērnu klīniskās slimnīcas konferenču zālē tika atvērts žurnāla “Latvijas Ārsts” pirmais numurs. Pašā sākumā žurnāla ideoloģiskais vadītājs un zinātniskais redaktors bija profesors Ilmārs Lazovskis, bet žurnālu veidoja trīs toreiz relatīvi jauni ārsti: Māris Baltiņš, Pēteris Apinis un Jānis Vētra.

Žurnāls “Latvijas Ārsts” ir vienīgais izdevums, kas uzsācis savu dzīvi atmodas laikā, bet savu darbību saglabājis un attīstījies visus Latvijas brīvvalsts gadus. Sākotnēji žurnāla attīstību lielā mērā noteica sadarbība ar mākslinieci Intu Bērenti un vēlāko Mākslas akadēmijas Grafikas katedras vadītāju – profesoru Guntaru Sietiņu, kuri lika pamatus žurnāla vizuālajam noformējumam. Guntars Sietiņš ir mūsdienu ievērojamākais meistars, kurš mērķtiecīgi izvēlas strādāt sarežģītajā, laikietilpīgajā un “melnajā” mecotintas tehnikā.

Daudzus gadus žurnāls pildījis vairākas funkcijas – publicējis akadēmiskus rakstus latviešu valodā, sniedzis pasaules medicīnas zinātnes jaunumu atreferējumu latviešu valodā, kā arī informējis kolēģus par aktualitātēm medicīnā, tajā skaitā arī farmācijā, un jaunumiem Latvijas veselības aprūpē. Šajā laikā žurnālu vadījuši pieci galvenie redaktori: Renāte Helda, Aija Tula, Vita Vītola, Daiga Onužāne, Kamena Kaidaka un Pēteris Apinis.

Žurnāla “Latvijas Ārsts” koncepcija ir, ka latviešu ārstam latviešu valodā ir tiesības lasīt jaunāko medicīnas informāciju, viņam ir visas tiesības savā dzimtajā valodā saņemt uz pierādījumiem balstītus rakstus par jebkuru medicīnas nozari, kā arī ir tiesības latviešu valodā uzzināt, ko pēta un atklāj latviešu zinātnieki. Šī iemesla dēļ žurnāls tika pārveidots par akadēmiska rakstura izdevumu, kas pašlaik nepretendē uz starptautisku citējamību, bet gan pretendē uz nacionālu atpazīstamību un valstisku veselības aprūpes jomā notiekošā izklāstu.

  1. gadā žurnāls “Latvijas Ārsts” uzsāka nopietnu sadarbību ar Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un Slimību profilakses un kontroles centru, lai iegūtu precīzus, korektus, uz statistiku un pierādījumiem balstītus datus un informāciju par dažādām veselības aprūpes organizācijas un sabiedrības veselības problēmām.

Vietas trūkuma dēļ žurnāls “Latvijas Ārsts” savos numuros nepublicē intervijas, dažādu ceļojumu aprakstus, jubileju aprakstus un aprakstus par dažādu ārstu sportiskajām, izklaides vai kultūras aktivitātēm. Šādiem aprakstiem ir domāti (veidoti) tādi žurnāli kā “36,6 °C”, “Ievas Veselība” u.c.

Apraksti par dažādiem svarīgiem notikumiem, piemēram, jaunu nodaļu atvēršanu, jaunu iestāžu atvēršanu, jaunu metožu ieviešanu u.c., žurnālā “Latvijas Ārsts” ir iespējami tikai kā apmaksāta reklāma. Visos pārējos gadījumos informācija par šādu notikumu nepārsniegs vienu rindkopu.

  1. gadā žurnāla “Latvijas Ārsts” redakcija sākotnēji kā žurnāla jūnija numuru, vēlāk kā atsevišķu grāmatu izdeva “Kardiopulmonālās reanimācijas vadlīnijas un algoritmus”, ko žurnālam palīdzēja sagatavot Latvijas Republikas Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) un katastrofu medicīnas asociācijas un Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas vadošie speciālisti.

Par saviem galvenajiem sadarbības partneriem žurnāla “Latvijas Ārsts” redakcija uzskata Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un Latvijas Universitāti (LU). Rīgas Stradiņa universitātes vēsture tiek mērīta no 1950. gada 1. septembra. Stradiņa vārds universitātes nosaukumā nav nejaušība, jo plašās Stradiņu dzimtas pārstāvjiem ir nozīmīga ietekme uz Latvijas sabiedriskās un akadēmiskās dzīves norisēm visa pagājušā gadsimta garumā.

Atskatoties uz Latvijas Universitātes vēsturi, tā mūs ved tālākā pagātnē par 1919. gada 28. septembri, kad Universitāte tika dibināta. Latvijas Universitātes izveidošana nav nejaušs, ārēju vēsturisku apstākļu radīts notikums; varētu teikt, ka tā ir gadu desmitos uzkrātā un veidotā latviešu tautas garīgā brieduma rezultāts.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *